Jaunās septembra grāmatas!

Grāmata ir Stīvena Hokinga autobiogrāfija, kurā viņš atklāti, ar brīnišķīgu humoru un vienkāršiem vārdiem stāsta par savu dzīvi. Lakonisko , asprātīgo un raito stāstījumu papildina plašs fotogrāfiju klāsts.

Popularitāti Dalī iemantoja ne vien ar oriģinalitāti mākslā, bet arī ar ekscentrisko, izšķērdīgo dzīvesveidu un ūsām. Grāmata par mākslinieka neparasto dzīvi un darbiem ir guvusi atzinību kā "vērtīgs ieguvums jebkurai kolekcijai"

Šo un desmitiem citu savas bērnības un jaunības gadu epizožu no meistarmācību laika, kas aizrautīgā un intensīvā radošā darbā aizvadīts Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, vizuāli spilgtās, ar Latgales puikam raksturīgu humora un pašironijas devu atainojis mākslinieks Jāzeps Pīgoznis atmiņu grāmatā "Pēckarš. Krāsas. Jaunība".
Atmiņu grāmatā aprakstīta ar mākslinieka skatienu vērotā Rīga, kurā ar lielu koferi pie rokas ierodas trīspadsmit gadu vecs zēns. Visā savas dzīves gaitā mākslinieks izjutis šo pilsētu kā daļu no sava likteņa, kā īsto iespēju vietu, kas garantē izglītību un dod dzīvei jēgu.
Līdz ar skolas un augstskolas gadu atmiņām Jāzeps Pīgoznis dāvājis iespēju viņa talanta cienītājiem baudīt krāsu prieku un aplūkot trīsdesmit divus darbus no meistara bagātās un daudzveidīgās mākslas darbu kolekcijas.

Šis ir Jāņa Ūdra vēsturiskā romāna atkārtots, paplašināts izdevums jaunā redakcijā.
Grāmata par mīlestību. Pret māti, sievu un bērniem. Mīļāko. Bet pāri visam – mīlestību pret Latviju. “Jūs aiziesiet divreiz septiņus gadus par ātru,” Meierovicam teica gaišreģis Finks. Kāpēc ģeniālais diplomāts un valstsvīrs gāja bojā tieši 14 gadus pirms Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, tikai 38 gadu vecumā? Vai ar Meierovicu Latvijas vēsture 1934., 1939., 1940. gadā varēja būt citāda?

Grāmatu Nora Ikstena veltījusi savai dzimtajai Ikšķilei, un pasaku tēli, ainavas un notikumi atnākuši no turienes – rakstnieces bērnības Ulubeles. Taču vārds "Ulubele" ir pazīstams arī plašākā nozīmē, ne tikai kā ikšķiliešu savai pilsētai dāvinātais mīļvārds. Tas piešķirts gan Latvijas dabas takām, gan dzīvnieku patversmei, ar to apzīmē bērnības zemes un sirdsmājas. Un droši vien, palūkojoties apkārt, katram no mums atrastos pasaka, ko pastāstīt arī par to savējo, vienīgo Ulubeli.

Pati Inese Zandere par savu jaunāko dzejas krājumu saka: ""Putna miegs" ir atrašanās pusmiegā starp bijušo vai precīzāk – starp sajūtu par bijušo, jo tas patiesībā nemaz nav piedzīvots, tikai iztēlots vai smelts tekstos. Tagadne kā dzejas viela arī nemaz nav tik reāla, bet pagātnei kā ainavai, tekstam un sajūtai vēl nekad manā dzīvē un dzejoļos tik liela nozīme nav bijusi. Tas viss ir iespējams, pateicoties valodai un dabai, kas viena otru atspoguļo – kā debesis un ūdens. Viss sociālais un psiholoģiskais ir pastarpināts, tas izkustas no vietas, atmirst un mainās – ir tādi skrejoši mākoņi gaisā vai sēres, ko upē katru gadu pali pārbīda pa jaunam. Bet es nezinu, vai man gar logu tek Daugava vai Skalbe."

Grāmata ietver sarežģītu, bet dzejnieka jau daļēji strukturētu poētisko materiālu – autora vēlīnos dzejoļus un vairākus atdzejojumus (Zbigņeva Herberta, Jūnusa Emres, Helderlīna un Antana A. Jonīna darbi). Krājumam pievienots dzejnieka it kā atdzejotais, it kā izgudrotais tēls Āšiks no Konjas, sūfijs, kura teksti latviešu valodā rāda Brūvera stilizācijas ietilpību. No lasītājiem senāk pazīstamiem dzejas tēliem šajā grāmatā atkal atdzimst literatūrvēsturiskā alūzija: Kirils Pelns, parādoties gan dzejoļos, gan īsas lugas veidā sarakstītā poētiskā tekstā "Izgāztuvju vējš".

Viesturs Rudzītis ir viens no dziļākajiem un neparastākajiem domātājiem mūsdienu psiholoģijā. Viņš pētījis un drosmīgi runā par aizlaicīgiem slāņiem sievietes (arī vīrieša!) psihē, ko politkorektuma piesātinātajā 21. gadsimta cilvēkiem visbiežāk grūti apzināties, vērst auglīgā diskusijā. Rudzītis pēta sievietes un vīrieša psihi sengrieķu mitoloģijas zīmju sistēmā. Viņš iedziļinās mūsdienu sieviešu un vīriešu iekšējā pasaulē tūkstošiem gadu senās cilvēces vēstures kontekstā. Pārsteidzoša, aizraujoša, provokatīva - tāda ir šī eseju izlase. Tā piedāvā ikdienas dzīvē katram labi atpazīstamās izvēles un rīcības uzlūkot absolūti citādā veidā. (Anda Burve-Rozīte, žurnāliste) Dakteris Rudzītis ir uzdrošinājies pavērt durvis, kuras ved pa jauniem un senzināmiem ceļiem uz sievietes būtību. Lasu grāmatu, un te ir vairākas ''es'' - sieviete, meita, māte un sieviešu ārste. Viņas visas manī lasa: kāda brīnās, kāda dusmojas, kāda viszinoši smaida un saka, ''ko tu, vīrieti, vari zināt'', kāda piekrītoši māj ar galvu, kāda sašutumā aizcērt grāmatu. Ar nepacietību gaidu tās parādīšanos grāmatnīcās - daudzām sievietēm, kuras meklē risinājumu ārsta kabinetā, ieteiktu izlasīt, brīnīties un atklāt šo smalko apziņas pasauli, kura ir tik svarīga mūsu esības un arī problēmu atpazīšanā. Šī grāmata ir nevis jālasa, bet jābauda - kā gara un dvēseles delikatese. (Dace Matule, ginekoloģe) Māksliniece Sandra Konstante

Vika jaunākais dzejoļu krājums “ej tvirt” ir izaicinājums valodai un lasītājam.
Valodas spēles, realitāte mums apkārt, kas pārvēršas absurdā.
Vika dzeja fascinē ar tiešu, precīzu izteiksmi un prasmi bez aplinkiem, bez ievadvārdiem runāt uzreiz par būtisko, par galveno.

Šī grāmata ir mana atbilde miesas kultam, cilvēcības komercializācijai, egocentrisma triumfa strupceļiem, nemākulībai mīlēt un atmiņas zudumam, ka esam šajā dimensijā mirstīgi ļaudis. Tā ir arī atbilde vispārējai daiļvārdībai.
Grants lavīna vai mākoņu sadursmes, noziegums un sāpes – tikai cilvēka vienreizība un gars nosaka tām mērogu,