Bērni lasa!

Oktobrī  LNB Bērnu literatūras centrā paviesojās arī Rīgas skolu bibliotekāri, kuri iesaistījušies lasīšanas projektā. Paldies bibliotēkas darbiniecēm- Sarmītei un Ilzei, kuras laipni atbildēja uz visiem mūsu jautājumiem un izvadāja brīnišķīgā ekskursijā pa Gaismas pili!

Čaklie lasītāji nopelnījuši arī mazas balviņas!

Aicinām lasīšanas veicināšanas programmas vadītājus  saņemt ‘’Bērnu un jauniešu „ žūrijas balviņas – uzlīmju blociņus.

Gribu iet uz bibliotēku

Kopš Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanas svētkiem pagājuši teju trīs mēneši, taču vēl gluži spilgti atmiņā palicis vērienīgais un krāšņais karnevāla gājiens bērniem „Gribu iet uz bibliotēku!”. Tajā piedalījās ap 1500 bērnu no visas Latvijas, kuri pašdarinātos karnevāla tērpos devās no Rātslaukuma pāri Akmens tiltam uz Gaismas pili. Lai kaut nedaudz atskatītos uz šo notikumu, piedāvājam noskatīties video: Karnevāla gājiens.

Jaunumi novembrī

optimists, pesimists, utopists...

Literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes pētījums sniedz ieskatu laikaposmā, kas dēvēts par latviešu trimdinieku "izklīšanu un iedzīvošanos pasaulē". Tas vēsta par latviešu došanos prom no bēgļu nometnēm Vācijā un nonākšanu ASV un Kanādā (1950-1960). Izdevumu veido autores vērojums par latviešu literāro dzīvi ASV un Kanādā – rakstnieku ikdienu, sarīkojumu norisēm, latviešu preses izdevumu daudzveidību un grāmatniecības attīstību. Tas balstās tolaik trimdā mītošo latviešu atmiņu un vēstuļu, trimdas laikrakstu, žurnālu un grāmatniecības liecību studijās. Apskatot trimdas literāro darbu – dzejas, īsprozas un romānu – tematiku, spilgtākos tēlus un kritikas presē, autore vēl līdztekus veido pašu trimdinieku stāstījumu par sajūtām, domām un pārdzīvojumiem, dzīvojot svešumā.

Ņemot vērā Valmieras rajona baznīcu nelielo skaitu, grāmatā ir iekļauti visu konfesiju dievnami, par kuriem ir daudzmaz noteiktas ziņas. Tāpat, atšķirībā no citiem šās sērijas izdevumiem, tiek aplūkotas kapličas. Pamatojums tam ir apbedīšanas tradīciju vēsturiskā saikne ar dievnamiem: gan viduslaiku tradīcija apbedīt baznīcā, gan kapsētu sākotnējā saistība ar noteiktām konfesijām un izvadīšanas tradīcijām.
Grāmata tapusi rūpīgi iepazīstoties ar dažāda rakstura materiāliem — no viduslaiku hronikām un 17.–18. gadsimta vizitāciju protokoliem līdz mūsdienu pētījumiem, pievēršoties mākslas un arhitektūras vēsturnieku reizēm diskutablajiem viedokļiem, kā arī cenšoties iezīmēt sakrālā kultūras mantojuma izpētes un saglabāšanas procesu.
Īpaša uzmanība pievērsta zīmējumiem, plāniem

Grāmatā soli pa solim ir parādīts, kā izveidot interesantas kartītes dažādiem dzīves notikumiem! Ar šīs grāmatas palīdzību jūs spēsiet iepriecināt sevi radīšanas procesa laikā un savus mīļos ar burvīgajiem gala rezultātiem!

Rakstnieks pievērsies galvenokārt „mazā cilvēka” darba un ģimenes dzīvei. Romāna centrā – šuvēja Zeltenīte ar tās pašaizliedzīgo mīlestību uz stalto, bet vieglprātīgo fabrikas puisi Sašu. Kopā ar šo divu varoņu dzīves epizodēm atainotas laikmetam raksturīgas parādības: no vienas puses materiālais trūkums, attiecību cinisms un garīgais tukšums strādnieku un sīkpilsoņu vidū, no otras – nacionālās un šķiras apziņas veidošanās un vēlēšanās izrauties uz augšu, pielīdzināties „sabiedrības krējumam”.

Smalkās kaites – tās ir mazliet skumji groteskas vājības personu raksturā, arī kompleksi, uzmācīgas idejas, dīvainības, kas Ādamsona stāstos rada visneparastākās situācijas.