trešdiena, 2014. gada 29. oktobris

Jaunumi starp lapu kritumu


Varoņteiksma par latviešu strēlnieku cīņām Pirmā pasaules karā, kurās bija piedalījies arī romāna autors. Romāns ir daļēji dokumentāls. “Dvēseļu puteni” veido trīs daļas, kas aptver laikposmu no 1915. gada, kad vācu karaspēks okupēja Latviju, līdz 1919. gadam, kad noslēdzās atbrīvošanās cīņas gan pret vāciešiem, gan pret īslaicīgo padomju varu. Pirmā un trešā daļa sarakstīta pirmajā personā, skatot notikumus ar lauku zēna Vanaga acīm. Latvijas bagātie novadi ir nopostīti, cilvēki devušies bēgļu gaitās, ir neziņa un izmisums, tomēr tiek nodibināta patstāvīga latvju valsts.
Grāmatas “Mierpilnā karotāja ceļš” pamatā ir kādreizējā pasaules čempiona vingrošanā Dena Milmena dzīves notikumi. Ļaujoties žanra diktētai radošai brīvībai, viņš tos pārvērtis aizraujošā stāstā par ceļojumu fiziskajā un gara, mīlas un šausmu, gaismas un tumsas, smieklu un maģijas sfērā. Denu šajā ceļojumā pavada varens un vieds karotājs, dēvēts par Sokratu, un vilina izvairīgā un rotaļīgā Džoja. Dens dodas pretī vissvarīgākajai konfrontācijai, kurā tiks pārradīts vai iznīcināts.
„Kaifs”, sarežģīts un īpatnējs M. Bērdžesa romāns, ir daudzšķautņains un spilgts narkotiku atkarībā nonākušu jauniešu grupas attēlojums. Vēstījums skan dažādās balsīs – lasītāju uzrunā gan paši narkotiku gūstā nonākušie, gan viņu draugi, kuri tos vēro no malas un cenšas aizkavēt tuvojošos traģēdiju. Šī grāmata domāta visiem – kā tēviem, lai viņi labāk saprastu savus bērnus, tā arī tēvu nesaprastajiem bērniem.
Romānu sērijas ''Mēs. Latvija, XX gadsimts'' pirmais darbs - Osvalda Zebra romāns ''Gaiļu kalna ēnā'' - sakņots pirmajos lielajos satricinājumos Latvijas 20. gadsimta vēsturē: piektā un sestā gada notikumos, atskatoties arī 19. gadsimta pēdējās desmitgadēs. Divdesmitā gadsimta sākuma notikumi cariskās Krievijas guberņās pie Baltijas jūras bija izšķirīgs brīdis latviešu nācijas tapšanā, tie lika pamatus Latvijas valstij. Tomēr romāna priekšplānā izvirzīts smags un pavisam neromantisks jautājums - kāds ir indivīda ceļš no pretošanās idejas līdz revolūcijas upuriem, no ideālistiska skata uz rītdienu un it kā sabiedrības interešu vārdā uzsāktas cīņas līdz noziegumam un dziļam izmisumam. Mākslinieks Jānis Esītis
Autors pētījis prāmja "Estonia" traģēdiju, vēsts par kuru pirms sešpadsmit gadiem aplidoja pasauli - septembra naktī Baltijas jūras dzelme paņēma 852 cilvēku dzīvības. Baiso nelaimi, kas piemeklēja pasažieru prāmi ceļā no Tallinas uz Stokholmu, joprojām apvij minējumi un neskaidrības. Vai katastrofas iemesls patiešām bija priekšējās lūkas atvēršanās? Kāpēc prāmi neizceļ? Kas īsti noticis ar tiem divpadsmit prāmja apkalpes darbiniekiem, kurus šausmu pilnajā naktī izglāba un nogādāja krastā? Ne vien upuru tuvinieki, arī daudzu Eiropas valstu sabiedrība alkst rast atbildes uz šiem un neskaitāmiem citiem ar neaizmirstamo traģēdiju saistītiem jautājumiem. No krievu valodas tulkojusi Laura Kalandarova. Daira Hofmaņa vāka dizains.
Katrs stāsts, kaut arī aptver mazu daļiņu no represēto dzīves un stāsta par maza cilvēciņa saskari ar lielo vēsturi, tomēr ir patiess vēstījums sabiedrībai par atbildības izpratni un vērtību skaidrību. «Dzīvesstāsti ir patiesi un izjusti, notikumiem un atmiņām bagāti. Tas laiks atsauc atmiņā daudz rūgtu un ļoti sāpīgu brīžu, jo, izturot badu, aukstumu, pazemojumus un izsmieklu, izdzīvojušie bērni pierada un pielāgojās varas diktētajiem noteikumiem. Kad mazā cilvēka dzīvība saskārās ar izdzīvošanas prasmēm, zuda cilvēciskais, tika degradēta cilvēka būtība. Bija jāizdzīvo, jo katram no viņiem tika dota iespēja - izdzīvot, un katrs bērns to darīja pēc savas saprašanas,» saka L. Podze.
Kaut arī darba pirmais un vienīgais izdevums laists klajā pirms 30 gadiem, tas nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās. Tāpat kā agrāk, arī tagad daudzi skolotāji šo bibliogrāfisko retumu iespēju robežās cenšas izmantot kā neatņemamu mācību procesa sastāvdaļu, jo profesora Jāņa Menča padomi matemātikas metodikas apguvē un vispārēji apsvērumi par dažādu tematu mācīšanu vienmēr ir bijuši un būs zelta vērtē.