Katrs stāsts, kaut arī aptver mazu daļiņu no represēto dzīves un
stāsta par maza cilvēciņa saskari ar lielo vēsturi, tomēr ir
patiess vēstījums sabiedrībai par atbildības izpratni un vērtību
skaidrību. «Dzīvesstāsti ir patiesi un izjusti, notikumiem un
atmiņām bagāti. Tas laiks atsauc atmiņā daudz rūgtu un ļoti sāpīgu
brīžu, jo, izturot badu, aukstumu, pazemojumus un izsmieklu,
izdzīvojušie bērni pierada un pielāgojās varas diktētajiem
noteikumiem. Kad mazā cilvēka dzīvība saskārās ar izdzīvošanas
prasmēm, zuda cilvēciskais, tika degradēta cilvēka būtība. Bija
jāizdzīvo, jo katram no viņiem tika dota iespēja - izdzīvot, un
katrs bērns to darīja pēc savas saprašanas,» saka L. Podze. |