Svētīgus jums visiem Ziemassvētkus!

Vējš sirmā eglē smeldzoši vijoli spēlē…
San līdzi tai spurainie čiekuri klusi,
Un gaidās trīs koka satrauktā sirds.

Kaut kur ziema atver savas dārgumu tīnes,
Pārcilā sarmas lakatus, puteņa šalles,
Iešuj lāsteku pogas sniega kažokam mīkstam.
Un tad…
Liegas dūnas noslīd uz egles zaļajiem pleciem,
Un rāmā mierā norimst drebošā sirds.
Par dzidriem sidraba zvaniem kļūst čiekuri brūnie,
Vējš baltā eglē baltu vijoli spēlē…

Tādas mums visiem ir sajūtas pirms svētkiem, kad sirsniņas ik katram ietrīsas satraukumā, kad darbi steidzami ir jānobeidz, kad smaržo māja un jūtam brīnumu tuvojamies.

Čaklie skolnieki savas gaitas dara lēnākas, bet slinkākie steigšus labo vēl atzīmes. Skolotāji pielaidīgāki kļūst. Grāmatu lasītāji izvēlas romantiskākas grāmatas un filmu plauktos parādas jaunas, baltas, ziemotas filmas.

Mēs vēlam jums visiem skolā un bērnudārzos izjust Ziemassvētkus kā vienus no brīnumainākiem svētkiem, kad sirdis atveras un mēs pasmaidām viens otram. 

Lai nākamā gadā ir labākas sekmes jūsu skolniekiem, lai bibliotekāriem lasītgribošāki lasītāji, lai direktoriem labāki darbinieki.