 |
| "Rāmais haoss" ir stāsts par šīm gaidām, stāsts par ciešanām, kas kavējas un nenāk, bet galvenokārt tas ir stāsts par Pjetro attiecībām ar citiem un to, kā viņš – sākumā naivi, bet pēcāk arvien asāk, nežēlīgāk un tiešāk – analizē cilvēku izturēšanos, vērojot tos no savas priviliģētās pozīcijas. Sandro Veronēzi (Sandro Veronesi, 1959), viens no ievērojamākajiem mūsdienu itāļu autoriem (rakstnieks, esejists, žurnālists, viens no izdevniecības "Fandango Libri" dibinātājiem), ir sešu romānu, un četru interviju un eseju grāmatu autors. 2006. gadā Veronēzi romāns "Rāmais haoss" (Caos Calmo, 2005) ieguvis Itālijas ievērojamāko literāro apbalvojumu Premio Strega. 2008. gadā pēc "Rāmā haosa" uzņemta filma ar tādu pašu nosaukumu (režisors Antonello Grimaldi, galvenajā lomā Nanni Moreti). No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere. Mākslinieks Aigars Ozoliņš. |
 |
| Varbūt tu vari atļauties gaidīt. Varbūt tev ir rītdiena. Varbūt tev ir
tūkstoš, trīstūkstoš un desmittūkstoš rītdienu – tik daudz laika, ka
vari tajā peldēties, vārtīties, slīdināt to caur pirkstiem kā monētas.
Varbūt tev ir tik daudz laika, ka vari ar to šķiesties. Bet dažiem no mums ir tikai šodiena. Un patiesībā nekad nevar skaidri zināt. |
 | ||
| Par krājumu Migla Ingai Gailei piešķirta literatūras žurnāla Latvju Teksti dzejas balva un Ojāra Vācieša literārā prēmija dzejā. |
 |
| „Ezera Annija” ir noslēpumaina un humāna pasaka. Tā sākas pavisam
skumji, pārsteidz ar iztēles brīnumu, kas spēj pārvērst ikdienas
pasauli, un beidzas negaidīti un laimīgi.
Šis Kitijas Krauzeres darbs pieder tā
sauktajai cross-over literatūrai, kas uztverama dažādos vecuma un
izpratnes līmeņos, līdzīgi daudzām tradicionālajām tautas pasakām, un
pārstāv aktuālu mūsdienu tendenci – bilžu grāmatas vairs nav domātas
tikai maziem bērniem vien.
Kitija Krauzere spēj ar dziļu iejūtību
tēlot cilvēkus, kuri nonākuši grūtībās, un rāda, kā vājums var tikt
pārvērsts spēkā. Cilvēciskums un līdzjūtība caurstrāvo viņas
māksliniecisko meistarību.
|
 |
| 1941. gadā piecpadsmitgadīgo Līnu gaida iestāšanās mākslas skolā, pirmās
satikšanās un viss, ko spēj dāvāt vasara. Taču kādu nakti Līnas mājās
ielaužas čekisti, lai viņu kopā ar māti un jaunāko brāli deportētu uz
Sibīriju. Līnas tēvs ir nošķirts no ģimenes, notiesāts uz nāvi un
ieslodzīts cietumā. Viss ir zaudēts. Līna bezbailīgi cīnās par izdzīvošanu un cieši apņemas: ja paliks dzīva, tad par godu savai ģimenei un neskaitāmiem tūkstošiem citu deportēto iemūžinās visu pieredzēto zīmējumos un atmiņu pierakstos. Viņa ļoti riskē, nododama tālāk savus zīmējumus, cerēdama, ka tie, iedami no rokas rokā, sasniegs viņas tēvu un aiznesīs viņam ziņu, ka sieva un bērni vēl ir dzīvi. |
