Jaunumi vasarai

Grāmatā sniegti padomi, kā saglabāt un pārstrādāt augļu, ogu un dārzeņu ražu, sagatavot ziemai sēnes, gatavot mājas vīnus, liķierus un uzlējumus, kūpināt zivis, žāvēt gaļu, gatavot desas un citus gaļas izstrādājumus. Iekļautas receptes etiķa un pikanto piedevu sagatavošanai. Ilgoņa Riņķa un Lilijas Rimicānes mākslinieciskais noformējums

Šis ir stāsts par kafejnīcu un restorānu apmeklētājiem neredzamo pasauli un cilvēkiem tajā.Turklāt, rakstot par Aleksandru Dabri, reizē tiek uzcelts piemineklis visiem Meistariem, tālaika lieciniekus aizvedot atmiņu ceļos, bet citiem paverot interesantas Latvijas konditorejas vēstures lappuses.

Par Vilhelmu Ķuzi - Latvijas nacionālās saldumu rūpniecības pamatlicēju, vienu no veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmējiem arī pasaules eksporta tirgos. Par "šokolādes un konfekšu karali" kronētais latviešu rūpnieks bija viens no sabiedrībā mīlētākajiem uzņēmējiem. Viņa vārdu zināja ikviens - gan liels, gan mazs, gan vienkāršie cilvēki, gan sabiedrības elite. Vāka dizains Una Spektore.

Ar profesoru Jāni Arvīdu Menci ne tikai saistīts vesels laikmets Latvijas matemātikas pedagoģijā. Viņš ir cilvēks no aizgājušā 20. gadsimta, kurš piedzīvojis, izdzīvojis un pārdzīvojis šīs simtgades kolīzijas, kas risinājušās mūsu tēvzemē Latvijā.

Rakstu krājums “Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš” turpina Valsts pētījumu pro­grammas “Nacionālā identitāte” projekta “Identitātes estētika: latviešu literatūra, folklora un māksla – vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli” ietvarā iedibināto latviešu pamattekstu pētījumu izdevumu sēriju, kas aizsākta 2010. gadā. Krājuma pamatsaturu veido akadēmiskie raksti, kas strukturēti vairākās tematiskās grupās, veidojot četras nodaļas: ieskats Imanta Ziedoņa dzejas pasaulē; Imanta Ziedoņa dzejproza un liroepika; Imants Ziedonis tulkojumos un citās mākslās; atvadu komunikācija. Akadēmisko rakstu autoru grupas kodolu veido LU Humanitāro zinātņu fakultātes mācību spēki, kā arī maģistra un doktora līmeņa studenti.

Vēsturnieka Ulda Neiburga grāmata "Dievs, Tava zeme deg! Latvijas Otrā pasaules kara stāsti" ir vēstījums par mūsu valsts un tautas kara laika pieredzi, kad Latvija zaudēja savu faktisko suverenitāti un piedzīvoja divu svešu totalitāru lielvaru – Padomju Savienības un Vācijas – okupācijas varu klātbūtni. Tās nosaukumā apzināti ir izmantotas rindas no komponistes Lūcijas Garūtas un dzejnieka Andreja Eglīša kantātes "Latviešu lūgšana Dievam" ("Dievs, Tava zeme deg!") (1944), kas visdramatiskāk un emocionālāk atspoguļo šo laiku. Katrā Latvijas ģimenē par šiem notikumiem ir savi stāsti – gan ļoti līdzīgi, gan atšķirīgi no tiem Otrā pasaules kara stāstiem, kas ietverti grāmatā. Tomēr tie visi kopā ir savdabīgs paaudžu mantojums, kurā sakņojas mūsu vēstures apziņa un ir meklējams spēks, veidojot savas valsts un tautas nākotni.

Eleganti pašūts kostīms, lepni pacelta galva, iemirdzas briljanta auskars, gaisā novirmo franču parfīms, viņa paceļ zīda cimdā tērpto roku, pamāj publikai, starojoši smaida zibspuldžu gaismā... Fotogrāfijās iemūžinātā sieviete izskatās laimīga, pašpārliecināta, enerģijas pilna. Šī sieviete kļuvusi par ikonu. Tā ir Žaklīna Kenedija.

Ingrīda Karstā, kas ir biogrāfiskā romāna “Kaupēna līgava” autore, savā jaunākajā grāmatā raksta par pilsētu – Jelgavu, kas Otrā pasaules kara laikā bija vissmagāk cietusī pilsēta Latvijā. Gan krievu, gan vācu armijas ieņemtās teritorijas tur mainījās ne vien pa dienām, bet pa stundām. Lai gan grāmatā “Mīlestība caur Jelgavas liesmām” aprakstītais attēlo skarbos kara un pēckara periodus, visam romānam cauri vijas stāsts par draudzību, cilvēciskām attiecībām un, protams, mīlestību.