RIIMC Metodiskā bibliotēka

Cilvēku dzīve ir dažādu samezglojumu virkne. Ienākot šajā pasaulē, mēs katrs ienākam tādā ģimenē un dzimtā, kāda tā ir. Vai tā ir nolemtība vai likumsakarība, dāvana vai sods? Bieži uzdodam jautājumu: "Kāpēc tieši ar mani notiek tas, kas notiek?" Meklējot atbildes, rodas arvien jauni jautājumi. Austriešu filozofs un psihoanalītiķis Berts Helingers un citi viņa līdzgaitnieki, meklējot atbildes uz jautājumiem, radīja sistēmfenomenoloģisko pieeju psihoterapijā, dažādu cilvēcisko attiecību problēmu risinājumiem terapeitiskajā darbā, izmantojot sistēmiskos izvietojumus. Šo metodi savā praksē jau vairākus gadus izmanto arī Latvijas speciālisti.

Seralini grāmata mudina pārdomāt un aizdomāties - tas ir tieši tas, kas mūsdienu sabiedrībai nepieciešams

Apgāds “Jumava” izdevis Lidijas Lasmanes-Doroņinas atspoguļotu dzīvesstāstu “Brīvības cena”, kas iedvesmo riskēt un tiekties izdarīt izvēli par labu sirdsapziņas brīvībai.
Katrs no mums tiecas pēc brīvības, bet tikai retais apzinās, ka visa dzīve ir ceļš pēc tās un var prasīt ļoti augstu cenu. Lidija Lasmane-Doroņina ir spēcīga personība, kura par spīti totalitārisma despotijai nav atmetusi savu ticību brīvības ideālam. Alberts Bels ir teicis, ka Lidija Lasmane-Doroņina ir Latvijas Žanna d’Arka, kurai vajadzētu pieminekli uzcelt. Pieminekļa vietā šīs sievietes romantiski traģisko dzīvesstāstu iemūžinājusi autore Baiba Šāberte grāmatā „Brīvības cena”.

Grāmata ir par sievieti, kuras apziņa un sirds nav atdalāmi jēdzieni, kā min pati grāmatas autore, par sievieti, kura savas sirdsapziņas brīvības labā ir gatava upurēt ikdienišķo brīvību. Tikai palikt godīgai un pašai. Jo mūsu dzīve tiks likta svaru kausos vien tās noslēgumā un vētītas izdarītās izvēles, to rīcības. Kas paliks pāri un ko paņemsim līdzi? Pati Lidija Lasmane-Doroņina norāda, ka nav varone: “Esmu tikai pieturējusies pie saviem uzskatiem, kurus nekad neesmu slēpusi. Tā jau nav varonība — no visa, kas dots, izvēlēties to, kas tev der.” Un patiesi - mums nav nekā vairāk kā mēs paši, mūsu garīgais satvars un spēks.

Kristiāns Diors - maestro, kurš pēckara Eiropai atdeva dzīvesprieku, skaistumu un greznību. To, par lielo dizaineru zina daudzi, bet ne visi pazīst Dioru - cilvēku. Kristiāna Diora autobiogrāfija - tas ir smalks, ļoti personisks stāsts, pilns negaidītu atklājumu, atzīšanos, pašironijas - gan neaptumšotu, gan rūgtu atmiņu un pat mistikas. Pabeigta 1956. gadā, grāmata aptver gandrīz visu lielā meistara dzīvi.
Samērā vēli panākumi, kurus Diors guva tikai četrdesmit divu gadu vecumā, tikai desmit gadi viņa radītajā modes namā un pasaules slava, kura arī 21. gadsimtā necik nav pabalējusi, - tas viss dara Kristiāna Diora stāstu par vienu no neparastākajiem veiksmes stāstiem 20. gadsimtā.

Pirmo reizi Latvijā - ilgi gaidītā cilvēka autobiogrāfija; cilvēka, kura vārds kļuvis par sinonīmu modei.

Kas ir film noir? Tas ir fascinējošs posms amerikāņu kinovēsturē – simtiem filmu, kas tapušas XX gadsimta 40.–50. gados, taču ir cieši saistītas ar Eiropas kino pirmsākumiem. Tas ir arī iedvesmas un radošo izaicinājumu piepildīts laiks, kas pēcāk ietekmējis savdabīgākos kino eksperimentus Eiropā un turpina ietekmēt radikālākos amerikāņu kino autorus mūsdienās. Film noir raksturīgos vizuālos kodus – kontrastaino apgaismojumu, griezīgās ēnas, ekspresīvās, nervozās kadra kompozīcijas –, film noir tipiskos varoņus – liktenīgās sievietes, privātdetektīvus u.c. – turpina izmantot populārā masu kultūra – reklāma, modes fotogrāfija un, protams, Holivudas kinoindustrija. Šīs grāmatas mērķis ir izsekot film noir fenomena attīstībai un tā transformācijai, akcentējot mazzināmu faktu – film noir pirmsākumi Amerikā pamatoti tiek saistīti ar Rīgā dzimušā režisora Borisa Ingstera vārdu –, kā arī uzsvērt film noir kā globāla fenomena būtību, meklējot tā atskaņas arī Latvijas kultūrmantojumā un mūsdienu kultūras procesā.

Šajā grāmatā - atceres un apceres, stāvot astoņdesmit gadu dzīves kalnā. Par aizgājušiem laikiem, kuros malti Stradiņu dzimtas likteņi, un savu mūžu laikmeta dzirnakmeņos. Grāmatā aprakstīti Jāņa Stradiņa vistuvākie cilvēki. Notikumi un to atbalsis, kas, nākdamas no tāliem laikiem, atbalsojas vēl šajos.

Grāmatas ”Padomju Latvija 1918 – 1919” pamatā ir jaunā vēsturnieka Šiliņa doktora darbs, izdots par Vēstures izpētes popularizēšanas biedrības un tās dalībnieku līdzekļiem. ”Nevar vienkārši izlikties, ka nekā tāda nav bijis. Tas nepalīdzēs mums pašiem sevi izprast,” teic autors, stāstot, ka neformālās sarunās saņēmis pat neizpratnes pilnus jautājumus, kādēļ tāds temats vispār jāpēta, jo esot taču svarīgāki.

Jāņa Rozes apgādā klajā nākusi Hjū Oldersija-Viljamsa populārzinātniskā grāmata Periodiskās fabulas, kas netradicionālā veidā vēsta par ķīmiskajiem elementiem, to nozīmi pasaules kultūras vēsturē un katra cilvēka ikdienā

Māras Zālītes «Pieci pirksti» («Mansards») ir autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.-60.gadu mijā. Grāmata pārliecinoši nostājas līdzās latviešu autobiogrāfiskās literatūras labākajiem piemēriem - Doku Ata, Ernesta Birznieka-Upīša, Viļa Plūdoņa, Annas Brigaderes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Kalniņa, Vizmas Belševicas un - no nesenā laikā publicētajām grāmatām - Gundegas Repšes bērnības tēlojumiem. Tā iezīmējot jaunu posmu mūsdienu latviešu rakstnieku prozā.

Galvenais varonis Džambatista Bodoni, saukts par Jambo, kādu dienu attopas slimnīcas palātā. Viss it kā ir kārtībā, tikai viņš nespēja neko atcerēties no tā, kas saistīts ar viņa personīgo dzīvi. Viņam ir enciklopēdiskas zināšanas par daudzām lietām, viņš var citēt tekstus no lasītām grāmatām, bet visas atmiņas, kurām ir bijusi kāda emocionālā sasaiste ar viņa dzīvi, ir zudušas. Viņš uzzina, ka iztiku pelnījis kā grāmatu tirgotājs, ka viņam ir ģimene, bērni un mazbērni. Cerībā atgūt atmiņu viņš dodas uz savām bērnības mājām Pjemontā, lai vismaz pacenstos, ja ne atcerēties, tad rekonstruēt savu bērnību.