Jaunumi februārī

Vai zini, ka dabu var iepazīt tepat aiz istabas sienām? Atliek tikai palūkoties pa logu, iziet dārzā vai pastaigāties pa pilsētas parkiem vai noiet līdz tuvējai upītei, un tu ieraudzīsi līdz šim nepamanīto: to, ka koki bieži vien apauguši sūnām ziemeļrietumu pusē, jo no turienes visbiežāk pie mums nāk lietus, ka, tuvojoties lietum, augi parasti aizver savas ziedu galviņas, uzzināsi, kur tavā dārzā gliemeži slēpj olas, kādi savvaļas dzīvnieki mīt pilsētā un kāpēc ūdenszirnekļi negrimst...
Izlasot nodaļu par Latvijas dabas takām, varēsi ceļot kopā ar draugiem, klasesbiedriem vai arī vecākiem, sākot no Kurzemes līdz pat Latgalei. Tu būsi pārsteigts, cik daudz sevī slēpj Latvijas meži, purvi un pļavas!
Ieklausies, sajūti un izzini!

Šī grāmata soli pa solim iemāca pašrocīgi izgatavot skaistas formas pinumus. Grozu pīšanas meistares iepazīstina ar pievilcīgākajām klasiskajām formām un izstāsta visu par grozu tapšanu — sākot no kārklu audzēšanas līdz gatava pinuma virsmas apstrādei.

Rīgas Kultūras vidusskolas latviešu valodas skolotāja iepazīstina lasītājus ar savām idejām, kā literatūras stundās var izmantot slaveno Edvarda de Bono sešu domāšanas cepuru metodi. Ar šīs metodes palīdzību skolēni var iemācīties radoši domāt un daudzpusīgi aplūkot dažādas problēmas. Metodi visā pasaulē izmanto gan biznesā, gan radošajās spēlēs.
Grāmatas pirmā nodaļa iepazīstina ar de Bono metodi. Autore sniedz savu versiju, kā šo metodi var izmantot literatūras stundās un kā izvēlēties daiļdarbus, kuri ir piemēroti šādai analīzei. Otrajā nodaļā doti konkrēti stundu piemēri. Autores izraudzītie darbi tiek apgūti daudzās Latvijas skolās no 6. līdz 12. klasei.

Izglītojoša, jautrām un izzinošām nodarbēm pilna grāmata vecākiem un bērniem. Tā interaktīvā veidā stāsta par cilvēka ķermeņa uzbūvi, saprotami un uzskatāmi atbild uz jautājumiem par cilvēka matiem, zobiem, sirdi, elpošanu, ādu, kauliem, muskuļiem utt. Grāmatā saistoši aprakstīts arī tas, kā mēs sajūtam ēdiena garšu, kā sadzīst rētas, kas notiek ar apēsto ēdienu un no kurienes rodas bērni. Visas šīs norises bērniem skaidro meitenīte Koko un mazie pētnieki, kas apceļo cilvēka ķermeni pa ārieni un iekšpusē.
Grāmatā ir iekļautas vairākas galda, atmiņas, taustes un garšas spēles, kā arī praktisku eksperimentu apraksti un pat cepumu vīriņa recepte.
No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka.

Izstaigāt visu Latviju – tāda savulaik bijusi izcilā latviešu dzejas patriarha Imanta Ziedoņa iecere. Daļa no tās tika īstenota nu jau leģendārajā grāmatā "Kurzemīte", kura piedzīvojusi gan atkārtotus izdevumus, gan teātra iestudējumus un savā veidā kā nemiera gars un dumpja kurinātāja iezvanīja Trešo Atmodu. Tomēr izrādās, ka tas bijis tikai sākums krietni lielākam projektam – krustu šķērsu izstaigāt arī pārējos Latvijas novadus. Tagad – kopā ar dēlu, rakstnieku Rimantu Ziedoni – pienākusi kārta Augšzemei jeb Leišmalītei. "Leišmalīte" tapusi teju vai desmit gadus: krustu šķērsu izstaigāta, izbraukāta, izpētīta visa Latvijas pierobeža no "Lietuvas gala" Nidas līdz pat "Baltkrievijas galam" – Ilūkstei; pavisam mērots 571 kilometrs. Apmeklēts katrs pagasts un ciems, katra skola, muzejs un baznīca. Bez steigas runāts ar ikvienu ceļā sastapto – izglītoto un ne pārāk, šiverīgo un bezdarbnieku, bramanīgo un trūcīgo, zemnieku un simtlatnieku. Mēģināts saklausīt latviešu valodu pat tur, kur tā vairs neskan. Grāmatu var pielīdzināt mutuļojošam kultūrvēstures katlam: tur kārtu kārtām klājas Krievijas vēsture un krievu teikas, Vācijas un Austrijas vēsture, Anglija, ASV, Baltkrievija... Un, protams, mūsu pašu tēvadēli un mātesmeitas, pagastveči un ierēdniecība, brīnišķās izloksnes, likteņvietas – visu neuzskaitīt. Grāmata ir pilna pārsteigumu, negaidītu pagriezienu, paradoksālu secinājumu. Mainījušies nav arī fantastiskie mērogi, kuros dzejnieks kopā ar dēlu rīkojies, ietverot gan kolosālu laika atvēzienu – no senlaikiem līdz mūsdienām, – gan telpas tvērumu. Šī ir Latvijas ļaužu un dzimtu – latviešu, vāciešu, poļu, lietuviešu – likteņstāstu grāmata.

Trojas karš ienes svaigu, spēcīgu elpu Homēra mītos par Iliādu, prasmīgi atjauno Parida un Helenas, Agamemnona un Klitaimnestras, Ahileja, Odiseja un Spēcīgu vīriešu un stipru sieviešu dzimtas likteņus bezlaika zonā, kur mīti un vēsture krustojas, kur ķildas un kari starp dieviem ataino cilvēka dvēseles konfliktus.